Reizēm laiks neplānoti var kļūt tik biezs un intensīvs ka atgādina cieti vārītu putru, kura ir tik ļoti sabiezējusi, ka tajā ir grūti pat iedurt karoti. Tāpat labākie nodomi organizēt rezidenci tā, lai ilgi gaidītie viesi – rezidenti varētu ļauties lēnam un mierīgam laika plūdumam, apcerīgai un produktīvai domu un ideju apmaiņai, var tikt aizslaucīti, ja kādi augstāki plānotāji tā vietā piespēlē biezā koncentrācijā ķibeles, nejaušības un izaicinājumus, kuri savukārt prasa steidzamu risināšanu. Bet šis ievads nav par žēlošanos, bet drīzāk kā pateicība minētajiem augstākajiem plānotājiem par intensīvo laiku un piespēlēto problēmu gūzmu, lai to fonā atkal no jauna ieraudzītu cilvēcību, patiesu nesavtību, izpalīdzību, vienkāršību un beigu beigās veselu vērtību gammu, kas šajā trauksmainajā un mainīgajā laikā mēdz pazust un tikt aizrautas prom no skatiena horizonta.
No maija beigām trīs nedēļas LAUKKU mājās rezidēja Elizabeta Bisaro (Elisabetta Bisaro) – starptautiskās dejas platformas “Aerowaves” līdzvadītāja. Aerowaves kā nozīmīgākais un respektablākais laikmetīgās dejas tīkls Eiropā 30 gadu garumā ir stiprinājis Eiropas kultūrtelpu, rūpējoties, lai tiktu sadzirdētas iespējami daudzveidīgas balsis. Aerowaves ir vienīgā pan-Eiropas dejas platforma. Tās pamatprincips ir nodrošināt jaunajiem dejas māksliniekiem, kuri dzīvo Eiropā, iespēju tikt starptautiski atzītiem un prezentēt savu darbu ārpus savas mītnes valsts robežām, tādējādi paātrinot šo mākslinieku profesionālo izaugsmi. Aerowaves atklāj agrīnās karjeras dejas māksliniekus, rakstniekus, podkāstu veidotājus, kuratorus un prezentētājus un palīdz/dod iespēju šiem māksliniekiem kļūt par Eiropas līmeņa māksliniekiem. Aerowaves tīkla stabilitāti nodrošina tās 46 partnerorganizācijas. Elizabeta ne vien vada Aerowaves, bet ir arī strādājusi pie dejas un skatuves mākslas programmu veidošanas un vadīšanas vairākās valstīs (Īrijā, Francijā u.c.). Apzinoties Elizabetas milzīgo pieredzi un zināšanas, kas spēcinātu arī Latvijas producentus, LAUKKU aicināja Elizabetas rezidencei piebiedroties arī Santu Remeri, starptautiski pazīstamā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” kuratori, un Gintu Grūbi, starptautiskās vasaras skolas “IN SITU”, kā arī citu plašu dizaina notikumu kuratori. Elizabetas, Gintas un Santas domu apmaiņa tika primāri veltīta jautājumam par to, kā veiksmīgāk veidot dialogu ar dažādām sabiedrības grupām, kā laikmetīgajai mākslai sastapt savu auditoriju lauku reģionos, īpaši domājot par neierastām formām un kultūrvietām.
Vienlaikus Elizabeta apmeklēja vairākas laikmetīgās dejas izrādes Rīgā un Valmierā, tikās ar Rīgas cirka valdi un programmas “Dejas māja Rīgas cirkā” vadītāju, apmeklēja Dejas māju Kurtuvē, piedalījās radošajā darbnīcā kopā ar “Deja Today” komandu, satikās ar LAUKKU māju kaimiņiem un vietējiem iedzīvotājiem.
Kad Santa un Ginta pēc rezidences jau bija devušās atpakaļ uz Rīgu, LAUKKU mājās ieradās starptautiska viesmākslinieku grupa – Alisona Grīna (Allyson Green; ASV), Pīters Terezakis (Peter Terezakis; ASV), Alans Stouns (Alan Stones; Vācija/Lielbritānija) un Henrijs Torres Blanko (Henry Torres Blanco; Meksika), lai 10.jūnija saulrietā veidotu gaismas instalāciju-dejas improvizāciju “Heart Beats Light: Braslava” (“Sirds Ritmi Gaisma: Braslava”), kurā dalību dejā ņēma arī Elizabeta.
Jau atkal niķojās tehnika, plīsa auto riepa un pēc tam jau atkal auto, juka pulksteņa laiki, uzradās neatliekami zoom-i utt., bet viss galu galā izdevās brīnišķīgi, ko sveica arī saule ar savu 10.jūnija īpaši izmeklēto un neatkārtojamo saulrietu! Paldies!
