Agate Bankava
Janvāra izskaņā iCoDaCo (International Contemporary Dance Collective) partnerorganizācijas tikās klātienē Parīzē (iCoDaCO ir starp nozīmīgākajiem kultūras sadarbības projektiem Eiropas Savienības programmā „Radošā Eiropa” 2021.-2027.gada periodā un apvieno partnerorganizācijas no 11 valstīm, tajā skaitā LAUKKU). Domājot par projekta attīstību, tika aizvadītas vairākas ļoti intensīvas dienas. Partneri pārrunāja praktiskus lēmumu pieņemšanas jautājumus, katras iesaistītās partnervalsts mākslinieku kolektīvu problemātiku, kā arī gremdējās filozofiskās pārdomās par mākslas organizāciju un mākslinieku lomu šodienas pasaulē, īpaši izceļot māksliniekus un organizācijas, kas darbojas un pastāv ārpus valsts institucionālā spārna. Ja nevalstiskais sektors mākslā ir nākotnes priekšvēstnesis, tad, diemžēl, gaišāka nākotne nebūs nākamais solis. Daudz vienlaicīgu un paralēlu darbu, mūžīgais laika trūkums, pastāvīga sevis izvērtēšana un disharmonija, raugoties uz pasaules lielajiem notikumiem – tie būs nākamie soļi. Un pēc tam, iespējams, varēsim kā Deivids Linčs uzvilkt saulesbrilles un drosmīgi teikt: “Es velku šīs tumšās brilles, jo redzu, ka nākotne būs ļoti gaiša.”
Tikšanās noritēja iespaidīgajā Francijas Nacionālajā dejas centrā (Centre national de la danse (https://www.cnd.fr/en/)) . Šajā ēkā ir vairākas studijas, kur mākslinieki var pieteikties strādāt pie savas jaunrades, bibliotēka, kas veltīta dejas nozarei visā tās krāšņumā, kopdarbam paredzētas telpas, biroja telpas, kafejnīca, izstāžu zāles un konferences telpas. Kamēr Latvijā par šādu vietu dejai varu tikai sapņot, šeit to izbaudīju visā tās krāšņumā. Kaut kas ļoti burvīgs un gudrs ir franču mentalitātē. Izstāžu zālē blakus dažādu dejas veidu arhīviem atrodas arī dejotāju privātie arhīvi. Rūdolfs Nurijevs atpūtā uz jahtas, pilnīgi plikiņš, kaislīgi peldas jūrā – brīnišķīga simbioze starp mākslu un dzīvi! Un jau atkal aizdomājos: vai Latvijā tikumības sargi ļautu šādam mākslas un dzīves artefaktam atrasties publiskā apskatē? Un, protams, pilsētas dzīvais ritms – jā, te dzīvo ļoti dažādi cilvēki ar ļoti dažādiem līdzekļiem, bet Parīzes ritms, blīvums un intensitāte kā lieliskā horeogrāfijā dzen dzīves dzinuli un māksliniekam dod elpu radīt, jo būs kas to vēro un pieredz.
IcoDaCo projekts ir uzņēmis savu gaitu, priekšā ir 7 mākslinieku rezidences 14 nedēļu garumā, atvērtās darbnīcas, konferences un mini festivāli. Sekojiet līdzi jaunumiem IcoDaCo un LAUKKU mājaslapās.
Foto autori : IcoDaCo projekta partnerogrnaizācijas. Fotogrāfijās Nacionālais dejas centrs Parīzē (no ārpuses, iekšpuses (tikšanās laikā), skats pa logu)
Projekta atbalstītāji:
