Piektdien, 8. martā plkst. 19.00 notiks priekšpēdējais laikmetīgās dejas projekta “Kāda deja der laukiem?” pasākums. Šoreiz Lādezerā viesosies trīs ievērojami horeogrāfi un dejotāji – Olga Žitluhina, Ramona Galkina un Andris Kačanovskis. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja vērot viņu izrāžu fragmentus, kā arī pašiem iemēģināt dejas elementus un darboties kā mentoriem.
Olga Žitluhina un Ramona Galkina rādīs fragmentus no izrādes “Varētu likties, ka esam māsas”, ko abas radījušas gandrīz 2 gadus ilgā kopdarbā ar Austrijā dzīvojošo krievu performances mākslinieku un horeogrāfu Oļegu Suļimenko. Izrādes centrā ir divu atšķirīgu personību smalka saspēle un refleksija par savu privāto un profesionālo pieredzi.
Olga Žitluhina ir viena no laikmetīgās dejas aizsācējām un virzītājām Latvijā. Absolvējusi Ļeņingradas Kultūras institūta Horeogrāfijas nodaļu, ieguvusi maģistra grādu horeogrāfijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 1996. gadā izveidojusi Latvijā pirmo laikmetīgās dejas apvienību “Olgas Žitluhinas dejas kompānija”, ar kuru līdz 2012. gadam radījusi vairāk nekā 20 dejas izrādes. Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmas izveidošanas iniciatore un vadītāja (kopš 1999. gada). Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” mākslinieciskā direktore. Šogad nominēta Dejas balvai kategorijā “Ieguldījums dejas mākslā” par savu māksliniecisko, pedagoģisko un organizatorisko darbību Latvijā un starptautiskā līmenī.
Ramona Galkina absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, ieguvusi maģistra grādu horeogrāfijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Vairāk nekā 10 gadus dejojusi Rīgas Estrādes koncertu apvienības varietē trupā, bijusi Olgas Žitluhinas dejas kompānijas dejotāja (1996-2012). Strādājusi kā kustību konsultante un horeogrāfe dramatiskā teātra izrādēs. Sertificēta Feldenkraisa metodes speciāliste. Latvijas Kultūras akadēmijas docente. Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” izpilddirektore.
Savukārt Andris Kačanovskis sniegs ieskatu savā topošajā izrādē “Vientuļais gans”, ko pats raksturo kā pseidoromantiskas pārdomas par tēmu “princis baltā zirgā”. Cik daudz patiesības tādos teicienos kā “Ne viss ir zelts, kas spīd” un “Neskati vīru no cepures”? Kas seko pēc tam, kad princis baltā zirgā ir sagaidīts?
Andris Kačanovskis absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas un dejas pedagoģijas nodaļu (2002). Papildus dejas izglītība iegūta, piedaloties kursos, meistarklasēs un darbnīcās Latvijā un ārzemēs. No 2003. līdz 2012. gadam strādājis Olgas Žitluhinas dejas kompānijā. Dažādu māksliniecisko un izglītības projektu izpildītājs un autors. Izrāde “Future Freak” Ģertrūdes ielas teātrī, ko viņš radījis kopdarbā ar Agati Bankavu, šogad nominēta Dejas balvai kā labākais laikmetīgās dejas iestudējums.
Pasākums norisināsies Lādezera pamatskolā. Rīkotāji lūdz apmeklētājus ierasties ar ērtu apģērbu un atvērtu sirdi.
Ieeja pasākumā par ziedojumu, ieteiktais apjoms – 1,50 eiro, kas atbilst vienas loterijas biļetes cenai. Tādējādi cikla veidotāji aicina domāt par mākslas pieredzi nevis kā preci, bet gan kā loteriju – emocijas var būt dažādas, laimesti atšķirīga lieluma, ir arī tukšas lozes, bet ir vērts turpināt, jo pašam vai citiem gadās arī lielie laimesti.
Cikla “Kāda deja der laukiem?” rīkotāji, biedrība “LAUKKU”, ar šo projektu vēlas apšaubīt aizspriedumu, ka laikmetīgā māksla paredzēta vien šauram, elitāram interesentu lokam, un parādīt, ka to savā ikdienā var iekļaut jebkurš cilvēks, tostarp lauku iedzīvotāji, kam bieži vien ir ierobežota pieeja kultūras aktualitātēm. Kopumā notikuši jau 7 pasākumi, kuros savus gatavos un topošos darbus prezentējuši horeogrāfi un dejotāji Agnese Bordjukova, Kristīne Brīniņa, Ieva Gaurilčikaite, Rūdolfs Gediņš, Linda Krūmiņa, Elīna Lutce, Alise Putniņa, Krišjānis Sants, Sintija Siliņa, Agnese Vanaga un Ilze Zīriņa.
Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Lādezera pamatskola.
Informācija: www.laukku.lv, www.facebook.com/laukkugroup
